Posted on

Kā nejaukt burtus

Kā nejaukt burtus

Iedomājieties, ka jums ir 4–5 gadi.
Padomājiet tikai, cik ļoti daži burti ir savstarpēji līdzīgi.

Piemēram, Z — tas būtībā ir apgriezts N.

Vai vēl:
f – t

Vai arī:
u – n

Un vēl šis — nu kā te nesajukt!
K → R → P → B → E → F → T → L

Un vēl šie:
b – d – p

Un arī:
o – c – e un C – G – D

T, Ī un l (un l — tas vispār ir i vai L??)

Tātad. Bērnam nepietiek tikai atcerēties, kurš burts apzīmē kuru skaņu. Viņam arī jāiemācās atšķirt burtus savā starpā. Tas nozīmē orientēties, kuram “vēderiņš” ir pa kreisi, kuram pa labi, kuram ir viena svītriņa, kuram divas, kas ir augšā, kas apakšā. Citiem vārdiem — jāprot orientēties lapā, jāattīsta grafiskā vērība un vizuālā uztvere.

Svarīgi ir ne tikai nosaukt burtu, bet arī apskatīt tā uzbūvi — ar ko tas atšķiras no līdzīgiem burtiem. Šādu pieeju sauc par letter formation.

Kas palīdz:

  1. Mozaīku, konstruktoru likšana pēc parauga.
    Arī no LEGO: zils–sarkans–zaļš–zils — te ir paraugs, saliec tādu pašu.

  2. Zīmēšana, aplikācijas, veidošana pēc parauga, zīmēšana pēc diktāta (directed drawing):
    lūk, sniegavīrs — trīs apļi: liels, mazāks un mazs. Lielais — apakšā. Tā, jā. Virs tā — mazāks. Labi. Un mazais — augšā. Malacis!

  3. Figūru veidošana uz lapas (tas ir svarīgi — jābūt ierobežotai virsmai) no skaitāmajiem kociņiem, sērkociņiem u. tml.
    Paņemiet 5–7 kociņus, ne vairāk. Salieciet bultiņu vai kādu ķeburu, pēc tam citu — nesakot, ko tieši esat salikuši. Lai bērns savā lapā saliek tieši tādu pašu. Tajā pašā vietā attiecībā pret lapas malām un kociņiem savā starpā.

  4. Mērķtiecīgi vingrinājumi burtu atpazīšanai.
    Latīņu alfabētam internetā ir daudz šādu uzdevumu; tos sauc par letter recognition.

Kursā “Mācāmies lasīt!” ar katru burtu tiek veikts šāds darbs visos posmos: uzbūve, atpazīšana, skanējums, savienojumi zilbēs, vārdos un teikumos. Iesaku!

Posted on

Efektīvs paņēmiens tekošas lasīšanas apguvei

Pastāstīšu vēl par vienu efektīvu paņēmienu tekošas lasīšanas apguvei — lasīšanu «pa kāpnītēm».
Šeit mēs soli pa solim virzāmies no atsevišķa burta vai zilbes līdz veselam vārdam, pakāpeniski pievienojot burtus vai zilbes.
Vārdu var dalīt ne tikai stingri zilbēs, bet arī fonētiskajās grupās — tā bērns iemācās izrunāt sarežģītu vārdu, tiek veidota artikulācija.
«Kāpnītes» var sākt gan no vārda sākuma, gan no beigām.

Galvenais ir ritms: jāsaglabā temps, tad darbs norit dzīvīgi, visi bērni iesaistās un rezultāts ir ātrs.
Tas ir ideāls variants frontālam darbam ar bērnu grupu. Protams, var strādāt arī individuāli, taču darbā ar grupu parasti ir grūtāk atrast patiešām efektīvus paņēmienus.

Šo paņēmienu izmanto dažādās valodās. Angļu valodā šādā veidā lasa pat veselus teikumus, taču tas ir tāpēc, ka viņiem vārdi ir īsi — tur jau nav daudz, ko lasīt.